AVOTU №76
Arhitektūras piemineklis Rīgā
Kvartāls starp Avotu – Lienes - Mūrnieku – Matīsa ielām pieder no XIX gadsimta fon Berensa (Behren) dzimtai, un tika iznomāts kā ganības apkārtējam iedzīvotājiem, vēlāk Krievijas armijas karavīru vasaru nometnēm Maskavas priekšpilsētas Smilšu kalnu rajonā. Pastāvot naturālai saimniecībai, dzīvesveidam, pilsētnieki savām vajadzībām turēja govis, kazas un cūkas, kā arī mājputnus un kā palīgspēku transporta un darba jautājumos – zirgus.
Pēc nometņu likvidācijas 1870.gadā, tika sadilts apbūves gruntsgabalos. Pēc nacionālā sastāva iedzīvotāji pārsvarā latvieši, daļa kantonisti, ebreji kas pēc kara dienesta pieņēma pareizticību, saradojas ar vietējiem iedzīvotājiem un saka būvēt nelielas dzīvojamas koka ēkas. Daudzo fabriku tuvums veicināja ekonomisko mājokļa būvniecību, kvartāla parādās divu stāvu koka nami ar vienu istabu dzīvokļiem strādniekiem.
Pēc nometņu likvidācijas 1870.gadā, tika sadilts apbūves gruntsgabalos. Pēc nacionālā sastāva iedzīvotāji pārsvarā latvieši, daļa kantonisti, ebreji kas pēc kara dienesta pieņēma pareizticību, saradojas ar vietējiem iedzīvotājiem un saka būvēt nelielas dzīvojamas koka ēkas. Daudzo fabriku tuvums veicināja ekonomisko mājokļa būvniecību, kvartāla parādās divu stāvu koka nami ar vienu istabu dzīvokļiem strādniekiem.
Nekustāmā īpašuma zemesgabals iziet uz trijām ielām – Avotu, Lienes un Mūrnieku:
Avotu iela: no Marijas līdz Lienes ielai, kartē iezīmēta 1810.gadā kā Avotu, nosaukums saistīts ar ceļu pie avotiem Hausmaņa purvā. Vairākas reizes pagarināta.
Lienes iela: no Krāsotāju līdz Vagonu ielai, kartē iezīmēta 1876.gadā kā Helenes, kā paralēla iela Smilšu kalnu rajonā ar sieviešu vārdu nosaukumiem (Terēzes, Augustīnes Lilijas), no 1923.g. Nosaukums - Lienes. 1936.g. pievienota daļa Vagonu ielas.
Mūrnieku iela: no Lienes līdz Matīsa ielai, kartē iezīmēta jau 1881.gadā kā Mūrnieku, saistīta ar daudzo mūrnieku dzīvošanu rajonā (Ķergalvis, Radziņgs, Alberts un citi).
Koka namu ansamblis – vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 8696, Lielākais koka apbūves objekts Rīgā.
Avotu iela: no Marijas līdz Lienes ielai, kartē iezīmēta 1810.gadā kā Avotu, nosaukums saistīts ar ceļu pie avotiem Hausmaņa purvā. Vairākas reizes pagarināta.
Lienes iela: no Krāsotāju līdz Vagonu ielai, kartē iezīmēta 1876.gadā kā Helenes, kā paralēla iela Smilšu kalnu rajonā ar sieviešu vārdu nosaukumiem (Terēzes, Augustīnes Lilijas), no 1923.g. Nosaukums - Lienes. 1936.g. pievienota daļa Vagonu ielas.
Mūrnieku iela: no Lienes līdz Matīsa ielai, kartē iezīmēta jau 1881.gadā kā Mūrnieku, saistīta ar daudzo mūrnieku dzīvošanu rajonā (Ķergalvis, Radziņgs, Alberts un citi).
Koka namu ansamblis – vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 8696, Lielākais koka apbūves objekts Rīgā.
Apbūves vēsture
1873.gadā, kad pēc arhitekta Viktora de Grabbe tika uzbūvēta vienstāvu koka dzīvojama maz ēka, pie Avotu ielās, kura atrādās četri - vien istabu dzīvokļi un tirdzniecības telpas, Kā arī vairākus saimniecības koka ēkas – staļļi, skulptora darbnīca un šķūnis, būvētājs skulptors (Bildhauer) Johans Benušs (Benusch).
1898.gadā fūrmanis Johans Frejbergs pasūtīja arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam tirdzniecības un īres divu stāvu koka namu, ar pieciem veikalu telpām un 58 – strādnieku galerijas tipa vienu istabu dzīvokļiem, ēkai trīs korpusi. Projekts apstiprināts Rīgas būvvaldē 1898.gada 9. oktobrī, būve pabeigta 1899.gada 18. jūnijā.
Arhitektoniski fasāde pieder pie klasiskā stila, centrāla daļa iziet uz Lienes ielu, plakne sadalīta ar pieciem rustotiem pilastriem. Ēkai nošļaupti stūri, ko vainago barokālie stūra tornīši, Avotu ielas pusē arī plakne sadalīta ar pieciem rustotiem pilastriem, Lienes un Mūrnieku ielu stūri tornītis papildināts ar barokālo metāla balkonu, ieejas mezglu tirgotavā grezno divi koka griezti , konsoles veidā, renesanses laikmeta „zāļu ķēniņa” tēli, kas ar indigo mēli un asiem zobiem sarga no ļauniem gariem, tas bijušais Lienes aptiekas simbols, kas šeit bijusi 1899/1910.gados. Fasādi paaugstināta vizuāli ar augsto frontonu , kas pasvītrots ar dzegu, rotāto ar papildu virpotam kokgriezumu rindu, logu un ieejas mezgli dekorēti ar pildiņiem. Fasāde Mūrnieku ielas pusē vienkāršāk, bez rustiem, papildināta ar mūra pus stāvu, šī daļa pabeigta 1899.gadā 3. Septembrī.
Arhitekts Konstantīns Pēkšēns (1859-1928.), 1885.g.adā beidzis Rīgas Politehnikuma arhitektūras fakultāti, līdz 1885.gadām strādājis Jāņa Baumaņa arhitektūras birojā, no 1886.gadā Pastāvīgais uzņēmējs, skaitās klasicisma, jūgendstila un nacionālā romantisma stilu arhitekts, vēlāk izveidojis, kopā ar inženieru Kablicu, kanalizācijas un siltumu ierīču fabriku Strēlnieku ielā.
1873.gadā, kad pēc arhitekta Viktora de Grabbe tika uzbūvēta vienstāvu koka dzīvojama maz ēka, pie Avotu ielās, kura atrādās četri - vien istabu dzīvokļi un tirdzniecības telpas, Kā arī vairākus saimniecības koka ēkas – staļļi, skulptora darbnīca un šķūnis, būvētājs skulptors (Bildhauer) Johans Benušs (Benusch).
1898.gadā fūrmanis Johans Frejbergs pasūtīja arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam tirdzniecības un īres divu stāvu koka namu, ar pieciem veikalu telpām un 58 – strādnieku galerijas tipa vienu istabu dzīvokļiem, ēkai trīs korpusi. Projekts apstiprināts Rīgas būvvaldē 1898.gada 9. oktobrī, būve pabeigta 1899.gada 18. jūnijā.
Arhitektoniski fasāde pieder pie klasiskā stila, centrāla daļa iziet uz Lienes ielu, plakne sadalīta ar pieciem rustotiem pilastriem. Ēkai nošļaupti stūri, ko vainago barokālie stūra tornīši, Avotu ielas pusē arī plakne sadalīta ar pieciem rustotiem pilastriem, Lienes un Mūrnieku ielu stūri tornītis papildināts ar barokālo metāla balkonu, ieejas mezglu tirgotavā grezno divi koka griezti , konsoles veidā, renesanses laikmeta „zāļu ķēniņa” tēli, kas ar indigo mēli un asiem zobiem sarga no ļauniem gariem, tas bijušais Lienes aptiekas simbols, kas šeit bijusi 1899/1910.gados. Fasādi paaugstināta vizuāli ar augsto frontonu , kas pasvītrots ar dzegu, rotāto ar papildu virpotam kokgriezumu rindu, logu un ieejas mezgli dekorēti ar pildiņiem. Fasāde Mūrnieku ielas pusē vienkāršāk, bez rustiem, papildināta ar mūra pus stāvu, šī daļa pabeigta 1899.gadā 3. Septembrī.
Arhitekts Konstantīns Pēkšēns (1859-1928.), 1885.g.adā beidzis Rīgas Politehnikuma arhitektūras fakultāti, līdz 1885.gadām strādājis Jāņa Baumaņa arhitektūras birojā, no 1886.gadā Pastāvīgais uzņēmējs, skaitās klasicisma, jūgendstila un nacionālā romantisma stilu arhitekts, vēlāk izveidojis, kopā ar inženieru Kablicu, kanalizācijas un siltumu ierīču fabriku Strēlnieku ielā.
Nama īpašnieki:
Namīpašums - Maskavas priekšpilsētas 1 Dzīvokļi, Policijas Nr.511. apbūvēja grupa Nr37, grunts Nr36, hipotekārā iecirkņa Nr.3, nodalījums Nr.1254., Avotu ielā Nr.62, no 1938.g. Nr.76., virsīpašuma tiesības von Berens (Behren) dzimtai.
1873.g. īpašnieks skulptors Johans Benneš (Bennesch);
1882.g. Elizbete Helene Reekstin dz. Benneš, un Emīlie Ramming geb. Benneš;
1883.g. Slokas sīkpilsonis furmanis Johans Frejbergs;
1909.g. Jaunjelgavas pilsonis Gustavs Rūdolfs Viktora d. Libeks, nopirka par 80000 rubļiem;
1911.g.Tartu Universitātes juridiskas fakultātes absolvents, advokāta palīgs, Faivel (Filips) Edels, uz dāvinājuma līguma pamatā (+1919.g.);
1921.g. atraitne Helena Jefima m. Edels dz. Peres un bērni, dzīvo Vācijā;
1926.g. Pēteris Antona d. Grigorijs [*1862.], Matilda Mārtiņa m. Grigorijs dz. Eizenbergs [*1864.], Rīgas tirgotāju un rūpnieku savstarpīgās kredītbiedrības valdes priekšsēdētājs Eduards Mārtiņa d. Eizenbergs [*1869.+1932.], Frīda Mārtiņa m. Olavs dz. Eizenbergs [*1878.], par 74000 latiem;
1939.g. ¾ daļas par 133000 latiem nopirka Aldermanis Jānis (*1891.), pienotavas „Brāļi Aldermani” līdzīpašnieks
Namīpašums - Maskavas priekšpilsētas 1 Dzīvokļi, Policijas Nr.511. apbūvēja grupa Nr37, grunts Nr36, hipotekārā iecirkņa Nr.3, nodalījums Nr.1254., Avotu ielā Nr.62, no 1938.g. Nr.76., virsīpašuma tiesības von Berens (Behren) dzimtai.
1873.g. īpašnieks skulptors Johans Benneš (Bennesch);
1882.g. Elizbete Helene Reekstin dz. Benneš, un Emīlie Ramming geb. Benneš;
1883.g. Slokas sīkpilsonis furmanis Johans Frejbergs;
1909.g. Jaunjelgavas pilsonis Gustavs Rūdolfs Viktora d. Libeks, nopirka par 80000 rubļiem;
1911.g.Tartu Universitātes juridiskas fakultātes absolvents, advokāta palīgs, Faivel (Filips) Edels, uz dāvinājuma līguma pamatā (+1919.g.);
1921.g. atraitne Helena Jefima m. Edels dz. Peres un bērni, dzīvo Vācijā;
1926.g. Pēteris Antona d. Grigorijs [*1862.], Matilda Mārtiņa m. Grigorijs dz. Eizenbergs [*1864.], Rīgas tirgotāju un rūpnieku savstarpīgās kredītbiedrības valdes priekšsēdētājs Eduards Mārtiņa d. Eizenbergs [*1869.+1932.], Frīda Mārtiņa m. Olavs dz. Eizenbergs [*1878.], par 74000 latiem;
1939.g. ¾ daļas par 133000 latiem nopirka Aldermanis Jānis (*1891.), pienotavas „Brāļi Aldermani” līdzīpašnieks
Aleksejs Kaškarovs – šīs dienas īpašnieks
Pašlaik ēka pieder un to apsaimnieko uzņēmumu grupa KA INVEST GROUP,
īpašnieks Alexey Kashkarov
īpašnieks Alexey Kashkarov
2014.gadā namīpašumu izsolē iegādājās investors no Izraēlas Aleksejs Kaškarovs, kurš jau 7 gadus stabili iesaistās objekta restaurācijā un sakārtošanā. Šodien māja Avotu ielā 76 ir vairākas modernas komerctelpas ar veikaliem, kafejnīcām, frizētavām, kā arī piedāvā Rīgas iedzīvotājiem izīrēt pilnībā izremontētus un aprīkotus ar visām ērtībām dzīvokļus. Gadsimtu vēlāk šī koka mājsaimniecība ir atguvusi savu sākotnējo spīdumu.
Aleksejs Kaškarovs ir KA INVEST GROUP dibinātājs un vairāk nekā 10 gadus strādā Latvijas nekustamā īpašuma tirgū.
Aleksejs Kaškarovs ir KA INVEST GROUP dibinātājs un vairāk nekā 10 gadus strādā Latvijas nekustamā īpašuma tirgū.